Iepriekšējā rakstā tika runāts par induktoru attīstības vēsturi. Tālāk apskatīsim induktoru klasifikāciju.
Visizplatītākie induktori tiek klasificēti pēc funkcijām:
1. EMI induktors (trokšņu novēršanai):
(1). Diferenciālā režīma trokšņu pretestība: piemēram, BEAD / RH CORE
(2). Kopējā režīma induktors: piemēram, COMMON MODE CHOKE
2. Strāvas induktors (jaudas pārvaldība): piemēram, SMD POWER INDUCTOR / DIP INDUCTOR
Kopējā režīma induktori un diferenciālā režīma induktori:
Diferenciālā režīma induktors ir tinums (spole, kas uztīta uz dzelzs serdes). Filtra induktors, kas atsevišķi savienots ar neitrālo vadu un sprieguma vadu, var filtrēt tikai diferenciālā režīma traucējumus.
Diferenciālā režīma induktori ir īpaši piemēroti lietojumiem ar lielu strāvu. Tā kā spole, kas aptīta ap dzelzs serdi, piesātinās, kad palielināsies spolē ieplūstošā strāva, tirgū visbiežāk izmantotais dzelzs serdes materiāls ir metāla pulvera serdeņa.
Kopējā režīma induktoriem ir divi tinumi (divi spoļu komplekti ar vienādu apgriezienu skaitu vienā serdenī, vienādi stieples diametri un tinumi pretējos virzienos). Abiem tinumiem ir vienāda ieeja un izvade. Savienojiet attiecīgi ar neitrālo vadu un strāvas vadu. Tiek filtrēts kopējā režīma signāls.
Parasto -režīmu induktoru īpašība ir tāda, ka abas viena serdeņa spoles ir uztītas pretējos virzienos, tāpēc kodols nebaidās no piesātinājuma. Tirgū visbiežāk izmantotais serdeņa materiāls ir augstas -vadītspējas ferīts.
Diferenciālā režīma un kopējā režīma induktoru darbības principa diagramma:
